Mēs izmantojam sīkdatnes ("cookies"), lai nodrošinātu jums vislabāko mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanu. Uzziniet vairāk par to, kā mēs izmantojam sīkdatnes un kā jūs varat mainīt savus iestatījumus.

Vadītāji apstiprina ES ekonomikas prioritātes 2013. gadam

<p>Bulgārijas Republikas prezidents Rosens Plevnelijevs<br />(<em>Rosen Plevneliev</em>),<br />Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite (<em>Dalia Grybauskaite</em>) un<br />Maltas premjerministrs Džozefs Muskats (<em>Joseph Muscat</em>).<br />Plevnelijeva kungs un Muskata kungs Eiropadomes<br />sanāksmē piedalījās pirmo reizi.</p>
<p>© Eiropas Savienība, 2013</p>

Bulgārijas Republikas prezidents Rosens Plevnelijevs
(Rosen Plevneliev),
Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite (Dalia Grybauskaite) un
Maltas premjerministrs Džozefs Muskats (Joseph Muscat).
Plevnelijeva kungs un Muskata kungs Eiropadomes
sanāksmē piedalījās pirmo reizi.

© Eiropas Savienība, 2013

Eiropadomes sanāksmē 14. un 15. martā ES vadītāji apstiprināja Savienības ekonomikas prioritātes 2013. gadam un sniedza stratēģiskas norādes dalībvalstu budžeta politikai un strukturālajām reformām šim gadam. Tā ir daļa no ES dalībvalstu sešu mēnešu politikas koordinācijas cikla, ko dēvē par "Eiropas pusgadu".

 

"Mēs pilnībā izprotam pašreizējo polemiku un apzināmies to, ka cilvēkus pārņem arvien lielāka vilšanās un pat izmisums. Mēs zinām arī to, ka nav vienkāršu atbilžu. Vienīgais veids, kā pārvarēt krīzi, ir novērst iemeslus, kas ir tās pamatā. Pie sarunu galda šajā jautājumā valdīja liela vienprātība," sacīja Eiropadomes priekšsēdētājs Hermanis Van Rompejs (Herman Van Rompuy).

 

Piecas ES ekonomikas politikas prioritātes, par kurām panākta vienošanās, ir šādas:

 
  • diferencēta, uz izaugsmi vērsta fiskālā konsolidācija,
  • ekonomikas normālas kreditēšanas atjaunošana,
  • izaugsmes un konkurētspējas veicināšana,
  • bezdarba problēmas risināšana,
  • valsts pārvaldes modernizācija.

 

 

Vadītāji uzsvēra, ka par sevišķu prioritāti būtu jāizvirza atbalsts jauniešu nodarbinātībai un izaugsmes un konkurētspējas veicināšana.

 

Norādes dalībvalstīm

 

Saskaņā ar Eiropas pusgada procedūru dalībvalstīm būs jāizstrādā savu strukturālo reformu un budžeta politikas plānu projekti 2013. gadam, ņemot vērā Eiropadomes sagatavotās norādes.

 

Attiecībā uz budžeta politiku Eiropadome uzsvēra, ka vajadzīga "diferencēta, uz izaugsmi vērsta fiskālā konsolidācija".

 

Tādēļ dalībvalstu pasākumiem izdevumu un ieņēmumu jomā, tostarp mērķtiecīgiem īstermiņa pasākumiem, būtu "jāveicina izaugsme un jāatbalsta darbvietu radīšana", it īpaši attiecībā uz jauniešiem.

 

Eiropadome atkārtoti apliecināja, ka saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem dalībvalstis spēj līdzsvarot produktīvas publiskas investīcijas un fiskālo disciplīnu.

 

Vadītāji arī aicināja īstenot strukturālās reformas, kas būtu vērstas uz ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības un konkurētspējas veicināšanu, kā arī makroekonomikas nelīdzsvarotības korekciju.

 

Starp prioritārām strukturālām reformām tika minēta darbaspēka atbrīvošana no nodokļiem, nodokļu iekasēšanas efektivitātes uzlabošana un vēršanās pret izvairīšanos no nodokļiem.

 

Prioritārās jomas izaugsmei un nodarbinātībai

 

Eiropadome uzsvēra trīs īpaši svarīgas jomas, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību.

 

  • Par vissvarīgāko sociālo problēmu uzskata bezdarbu, it īpaši jauniešu bezdarbu. Jaunatnes nodarbinātības ierosmei būtu pilnībā jādarbojas no 2014. gada janvāra. Finansējumam no strukturālajiem fondiem būtu jāpalīdz apkarot jauniešu bezdarbu. Vadītāji iesaka strauji ieviest garantiju jauniešiem, kuras mērķis ir nodrošināt, lai visiem jauniešiem drīz pēc tam, kad viņi kļuvuši par bezdarbniekiem, tiktu piedāvāts darbs vai apmācība.

 

  • Vienotais tirgus joprojām ir viens no galvenajiem izaugsmes un nodarbinātības virzītājiem. Eiropadome iesaka drīzumā pabeigt darbu saistībā ar visiem I vienotā tirgus akta priekšlikumiem. Tā ir būtiska prioritāte, it īpaši attiecībā uz tādām nozīmīgām jomām kā grāmatvedība, profesionālā kvalifikācija, publiskais iepirkums, darba ņēmēju norīkošana un e-identifikācija un e-paraksts.

 

  • Vairāk ir jādara, lai samazinātu lieku birokrātiju – gan ES, gan valstu līmenī. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveicina lietpratīgs regulējums, īpašu uzsvaru liekot uz mazu un vidēju uzņēmumu vajadzībām. Komisija apzinās tās regulatīvās jomas un tos tiesību aktus, kam piemīt vislielākais potenciāls noteikumu vienkāršošanai un regulatīvo izmaksu samazināšanai.

 

2012. gadā EUR 16 miljardi neizmantoto ES struktūrfondu tika novirzīti uz tām valstīm, kuras jauniešu bezdarbs skāris visvairāk. Šī nauda palīdzēja gandrīz 800 000 jauniešu un 55 000 mazu uzņēmumu visā Eiropā.

 

Turpmākie pasākumi

 

Saskaņā ar Eiropas pusgada procedūru dalībvalstīm būs jāizstrādā savu strukturālo reformu un budžeta politikas plānu projekti 2013. gadam, ņemot vērā Eiropadomes sagatavotās norādes.

 

Plānus ieskicēs valsts reformu programmās un stabilitātes (eurozonas valstīm) vai konverģences (valstīm, kas nav eurozonā) programmās. Šos dokumentus Komisija izskatīs aprīlī.

 

Tad Komisija izvērtēs dalībvalstu plānus un sagatavos ieteikumus katrai valstij. Ieteikumus apstiprinās Eiropadomes jūnija sanāksmē. Eiropas pusgada cikls noslēgsies ar izvērtējumu par to, kā šie ieteikumi ir īstenoti.

 


Skatīt arī:

 

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Jā   


Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?